bootstrap dropdown

Laulība un sekss

.

Teksts: Madara Ozoliņa, žurnāls “Ieva” 2022.gada novembris
Konsultē: Ilona Buša un Gatis Bušs (sertificēti sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālisti un supervizori, Marte Meo metodes treneri un supervizori)

Laulība bez seksa.
Vai iespējama?

Nevienai laulībai netiek dota mūža garantija. Tomēr, cik stipra un izturīga tā būs, lielākoties atkarīgs no mums pašiem. Nenoliedzami tieši dzimumdzīves esamība un kvalitāte ietekmē pāra attiecības. Ko darīt, kad intīmā tuvība izzūd – skaidro psihoterapeiti Ilona un Gatis Buši. 

Iepriekš gribēju, vairs negribu

To, cik kāri esam pēc dzimumtuvības, ietekmē vairāki faktori. Nevēlēšanos mīlēties ar savu partneri var izraisīt dažādas veselības problēmas - hormonālais disbalanss vai hroniskas saslimšanas var būtiski ietekmēt gribēšanu un spēju sasniegt seksuālu baudu. Arī ikdienā lietoti dažādi medikamenti var izsaukt tā dēvēto “zemo libido”. Tās ir grūtības, kuras iespējams risināt, apmeklējot ārstu un uzticoties viņam. 
Otra lielā kategorija ir dažādi psiholoģiskie faktori, kas ietekmējuši attiecības starp laulātajiem. Tie var būt dažādi pārdzīvojumi un sāpīgas pieredzes, kas vienam uz otru liek paskatīties citādāk nekā iepriekš. Psihoterapeits Gatis Bušs norāda: “Attiecību sākumā, kad visapkārt ir dzirksteles, amori un tauriņi, arī sekss ir kaisles piepildīts. Ir cilvēki, kuri šo kaislīgo dzimumtuvību cenšas uzturēt pēc iespējas ilgāk un ir pāri, kuru starpā mīlēšanās vairs neieņem tik būtisku lomu, kā tas bijis sākumā. Laiks iet uz priekšu un notiek dzīve. Piemēram, kad pārim piedzimst bērni, bieži vien tuvība samazinās. Reizēm vīrieši saka, ka pēc dzemdībām, kurās bijuši klātesoši, savu sievu vairs nespēj uztvert kā mīļoto sievieti. Tomēr tas nekad nav patiesais iemesls, kāpēc vīrietis varētu negribēt dzimumtuvību ar sievu. Tāpat arī daudziem pazīstama ir situācija “midzinot bērnus, aizmigu kopā ar viņiem”. Bet arī tas noteikti nebūs galvenais iemesls, kāpēc pāris vairs neatrod laiku viens priekš otra. Bieži vien visa atbilde ir – zudusī emocionālā tuvība. Nebeidzamie pienākumi mājās un darbā it kā liek mums atsvešināties no otra cilvēka. Ilona Buša stāsta: “Pāra attiecibām ir jābūt drošai videi, kur iespējams vienam ar otru atklāti izrunāties. Bez runāšanas rodas pārpratumi. Dzimumdzīves samazināšanās ir kā rādītājs, ka kaut kas pāra attiecībās mainās. Iespējams, sieviete pamanījusi, ka vīrietis pret viņu vairs neizturas kā agrāk. Varbūt vīrietis ievērojis, ka viņa sieviete par sevi vairs nerūpējas kā iepriekš. Tomēr pārim arī pēc gadiem vajadzētu just patīkamu satraukumu ikdienā redzot vienam otru. Šo sajūtu ir ļoti viegli pazaudēt!” Kad intīmajām attiecībām guļamistabā uz kādu laiku tiek uzlikta pauze, nereti sākas nevis risinājuma, bet gan vainīgā meklēšana. Cilvēka dabā bieži vien ir norādīt uz to, kas nepatīk otrā cilvēkā. Laulātā kritizēšana nekad ne pie kā laba nenoved. “Vēl trakāk ir, ja kritika tiek izteikta seksuālajā jomā. Tas pāra attiecībām ir nāvējoši. Atraidījumu seksā cilvēks uztver kā atraidījumu visai savai būtībai. Kas pateikts, to atpakaļ vairs paņemt nevar un mēs reizēm pat neapzināmies, kāds spēks ir mūsu vārdos un, kādu ietekmi tas var atstāt uz partneri,” pārliecināta ir Ilona.  
Gatis un Ilona atklāj, ka visbiežākās tēmas, kas izraisījušas strīdus laulāto starpā saistītas ar bērniem, naudu, alkoholu un stresu darba vietā. “Pāris atnāk pie terapeita un grib runāt par visām šīm lietām, kuru pamatā ir problēma – atsvešināšanās no sava laulātā partnera. Tālāk ir jānoskaidro pāra mērķis – atjaunot mīlošās un cieņpilnās attiecības, vai doties katram uz savu pusi. Nereti terapijas laikā pāris viens par otru pasaka neglītas lietas. Tās ir emocijas, kas ilgāku laiku turētas pie sevis, smacējot attiecības. Reizēm terapija ir vieta, kur laulātie sāk viens ar otru runāt atklāti un tas mēdz būt sāpīgi. Reta dzimumtuvība ir viena no lietām, kas tiek pārmesta partnerim. Tā ir cilvēka aizsargreakcija, jo vienmēr vieglāk ir runāt par otru cilvēku nevis par sevi,” stāsta G. Bušs. 

Dzimumtuvība. Vai vajadzīga?

Jā un nē. Viss atkarīgs no tā, kādās attiecībās gribam dzīvot un, vai esam gatavi samierināties ar to, ka tad, kad ir iespējams gūt seksuālo baudu, paši izvēlamies to nedarīt. Būtiski ir atcerēties, ka sekss nav tikai dzimumakts. Tas ir brīdis, kad varam justies brīvi, atklāti un pilnībā uzticēties savam partnerim. 
Reizēm visu problēmu iemesls ir salīdzināšana. Pāri mēdz salīdzināt sevi ar citiem un tas mazina seksuālo enerģiju. I. Buša mudina atcerēties, ka par pāri zina tikai pats pāris. Un, jo retāk ļausim ieskatīties kādam citam mūsu attiecībās, jo stiprākas tās būs. 
Dzimumtuvība ir tik intīma un sabiedrībā neērta tēma, ka par to nav pieņemts skaļi runāt. Pat pāris savstarpēji nereti izvairās izrunāties par to, kas guļamistabā katram liek justies labi un, kas sagādā nepatīkamas sajūtas. “Reizēm mēs izvēlamies klusēt. Fiziskā tuvība ar laulāto ir tik svarīga tēma, ka noklusējot savu sāpi, tas nevar nepalikt bez sekām. Gan sievietes, gan vīrieša ķermenis signalizē par notiekošo guļamistabā un, ja kādam no pāra intīmā tuvība nesagādā baudu, bet gan gluži pretēji, rada ko nepatīkamu, cilvēka fiziskais ķermenis noslēdzas. Ik reizi, kad seksa laikā cilvēks nejūtas labi, viņš šim procesam vēlas nodoties arvien retāk un retāk. Sniega bumbas efekts ir neizbēgams un ir muļķīgi cerēt, ka veicot vienas un tās pašas darbības būs cits rezultāts. Tieši tik vienkārši un reizē sarežģīti,” stās Ilona. 
Gadu laikā dzimumattiecību biežums nudien var samazināties un, ja 30 gadu vecumā starp laulātajiem biežāk jūtama kaisle guļamistabā, tad pēc 50 gadu vecuma, pāris sāk vairāk novērtēt viens otra klātesamību un pleca sajūta ieņem arvien lielāku lomu laulībā. Gatis Bušs atklāj: “Man ir grūti stādīties priekšā laulību, kurā nav fiziska kontakta. Tām nav obligāti jābūt dzimumattiecībām. Bieži vien pēc daudzu gadu kopdzīves pilnīgi pietiek arī ar pieskārieniem, glāstiem, būšanu blakus.”


Kā atkal iemīlēties

Kad pāris, kurš vēlas uzlabot savu dzimumdzīvi dodas uz terapiju, Ilona Buša iesaka laulātajiem atcerēties randiņu pieredzi. “Iemīlēties ir viegli, bet mīlēt ir grūti. Lai pāra starpā nepazustu seksuālā enerģija, par to ir jādomā un pie tā jāstrādā. Savā praksē bieži izmantoju ieteikumu pārim vienam priekš otra sarīkot randiņu. Kad runājam par to, kā laulātie satikušies, gandrīz vienmēr ir redzamas emocijas. Tas nozīmē, ka šīs sajūtas vienam pret otru vēl ir dzīvas. Vajag tikai mazliet piestrādāt pie tā, lai atcerētos svarīgāko – kāpēc es otrā cilvēkā iemīlējos? Randiņš ir lielisks iemesls, lai redzētu, kādas sajūtas tas izraisa.” Gatis Bušs papildina: “Jā reizēm liekas, kāpēc mums tas ir jādara? Esam jau precējušies! Tomēr atrast atkal ceļu vienam pie otra ir, lai arī grūti, tomēr ļoti vajadzīgi. Kad bērni ir izauguši un aizgājuši no mājas, vecākiem vairs nav ikdienas rūpju par veļas kalniem un vakariņām. Ir laiks pievērsties sev. Ir grūti pēc 20 gadiem atkal kaut kur doties kopā divatā. Šīs bailes ir saprotamas. Reiz bija kaisle, bet bija arī emocijas. Vai pāris atkal ir gatavs satikties ar šīm daudzajām emocijām?” Ja laulātie uzsākuši pāru terapiju, tā daudziem izrādās revolucionāri jauna pieredze – mēģināt domāt par seksu un visu, kas ar to saistīts, ar mīlošu, pieņemošu attieksmi.
Reizēm tieši pēc vairākiem laulības gadiem pāra seksuālā dzīve kļūst visbaudāmākā. Pāra starpā valdošā uzticība var būt par pamatu, lai gribētu izmēģināt ko jaunu un vēl nepieredzētu. Laulātie, kas gadu laikā kopā piedzīvojuši visdažādākos kāpumus un kritumus spēj viens otram uzticēties un tas būtiski ietekmē arī brīvības sajūtu dzimumattiecībās. Pārim nav neērti vienam otram stāstīt par savām sajūtām un atklāt savas vēlmes. Savu sievu uz tuvību var iedrošināt arī vīrietis, kurš atbalsta atbalstītu kontracepcijas metodi. Tomēr sievietes pēc menopauzes bieži vien vairs nebaidās no grūtniecības, tāpēc arī jūtas daudz brīvāk. 
Došanās uz randiņu, nebūt nav vienīgais veids, kā sevī atmodināt kāri pēc dzimumdzīves. Tirgus šobrīd ir piesātināts ar patērētāju atzītām lietām un metodēm, kas strādā. Erotiskas filmas, fantāziju īstenošana, intīmpreču veikalu apmeklēšana – tajā visā nav nekas apkaunojošs un nosodāms. Tā ir daļa no dzīves, kas spēj uzturēt dzirksti laulāto guļamistabā. Ilona un Gatis Buši aicina pārus ļaut vaļu savām fantāzijām atgādinot, ka tas iespējams tikai kļūstot atklātiem pret sevi. Tad arī būs daudz vieglāk pieņemt savas vēlmes, kas, iespējams, iepriekš tika noslāpētas, jo “tā nav pieņemts”! Ja jāizvēlas trīs vārdus, kas raksturo attiecību stiprinošu dzimumdzīvi, tad tie ir – atklātība, pieņemšana un daudzveidība!



Uz sieviešu jautājumiem atbild Gatis un Ilona Buši. 

    1. Savu vīru mīlu, bet gultā jau sen guļam katrs zem savas segas. Vai attiecības kļuvušas par rutīnu un tām vairs nav skaistas nākotnes? Kā mums atgūt kādreizējo intīmo dzīvi?

Atbild G. Bušs. 
Jautājumā parādās vārds “mums” un tas nozīmē, ka šī tēma rūp abiem partneriem. Varbūt nemaz nevajag atgūt kādreizējo intīmo dzīvi, bet gan izmēģināt ko jaunu? Tas palīdzēs izvairīties no salīdzināšanas, kā bija agrāk un, kā ir tagad. Katram no partneriem pieder savi 50% no rutīnas, kas iestājusies. Katrs no jums savus 50% varat pārvērst par kaut ko citu! Izrādiet viens otram iniciatīvu!
    2. Kad vīrs grib ar mani mīlēties, galvā nāk visi iespējamie iemesli, kāpēc to varētu nedarīt. Mums ir ģimene, kopīgas intereses. Viss cits, izņemot dzimumattiecības, ir lieliski! Ko man darīt?

Atbild I. Buša
Aiz fasādes, ka viss ir labi un skaisti, slēpjas kas trausls un neaizskarams. Es
ieteiktu sievietei mēģināt rast atbildi, aprunājoties ar kādu uzticamu personu, piemēram, ginekologu. Varbūt vēlmi pēc tuvības slāpē kāda sāpīga iepriekšējā pieredze?

    3. Meloju vīram, ka mīlēšanās ar viņu man sagādā baudu. Patiesībā ceru, ka tas ātrāk beigsies. Meloju, jo zinu, ka tad, ja vīrietis mājās nedabū gribēto, viņš to atradīs citur. Vai tas tā tiešām ir?

Atbild G. Bušs. 
Šajā gadījumā vīrietis var gribēt iet pie citas, jo sapratīs, ka nav pietiekami labs priekš savas sievas. Vīrietis nav tik truls, lai nejustu, ka sievietei ar viņu nav labi. Ja sieviete par šādām lietā melo savam partnerim, viņa savu vīrieti pazemo un tas nav godīgi. Es ieteiktu sievietei censties izprast savu ķermeni un izpētīt, kas ir tas, kas viņai sagādā baudu. To var darīt arī kopā ar partneri!